Publicēts 2. oktobrī, 2008.
Ilgi domāju kāda tipa formātam un žanram šis raksts varētu atbilst līdz sapratu, ka nekādi savādāk kā par atklātu vēstuli blogotelpas uzturētājiem šo gabalu nevarēs vis nosaukt. Apskatīšu šeit principiālus jautājumus. Esmu šai diskusijai arī pieaicinājis dziļi cienījamo filosofu Karlu Poperu, citēšu arī kāda šeit rakstoša autora izteikumus. Īsāk sakot ne uz kādu vieglo izklaidi neceriet.
Ievadam
Pašu stāstu gan sākšu ar sentimentālu atkāpi par to kāpēc man patīk šī virtuālā telpa un kāpēc šeit mēdzu iegriezties, lai palasītos citu darbus un arī publicētos pats. Kā zināms, izvēli parasti nenosaka tikai kāds viens cēlonis, bet gan vesela cēloņu buķete. Kaut vai aplūkojot tādu triviālu piemēru kā saldējuma iegāde veikalā, uz tādu jautājumu kāpēc tieši aveņu, nevis zemeņu, kāpēc zaļā papīrītī nevis sarkanā, kāpēc par 15 saņčukiem, nevis 99 visbiežāk, saņemsi garu massu ar atbildēm, zem kurām būs citi jautājumi un citi cēloņi. Bet vai tāpēc veiksim speciālu pētījumu? Vai atbildot uz jautājumu nosauksim visus iespējamos cēloņus? Protama lieta, ka nē. Parasti, ja nu kāds tomēr no mums izmocīs atbildi, pasacīsim to galveno un primāro cēloni. Nu re. Arī attiecībā uz Mix.lv katram noteikti būs sava prioritāte. Man tāda šeit ir pozitīvās domāšanas platforma. Tie, iespējams, būtu tikai subjektīvi novērojumi, ja vien neizpaustos realitātē. Šinī gadījumā neapstrīdama pozitīvās domāšanas izpausme realitātē ir Mix.lv ieviestā balsošanas sistēma. Tas, ka šeit par rakstu var nobalsot to paceļot uz augšu, bet negāciju pārņemtajiem nav iespēja sev netīkamos autorus un rakstus „gremdēt”, it kā formāli nodrošina šāda pozitīvā virziena ieturēšanu. Taču paraudzīsimies realitātē vai patiešām ieviestā iecere pilnvērtīgi funkcionē. Ir zināmi apstākļi, kuri diemžēl liecina par pretējo. Taču pirms ķerties pie šo apstākļu un faktu iztirzāšanas vēlreiz teorētiski pievērsīšos pozitīvā kursa ieturēšanas nepieciešamībai, jo gan no dažu lietotāju praktiskajām izdarībām, gan arī spriedelējumiem komentāros man ir radies pamatots iespaids, ka noteikta autoru daļa neizprot šādas sistēmas priekšrocības paši sev un citiem laupot iespēju būt brīviem un galvenais un no tā izrietošais, – arvien labāk rakstīt.
Teorētiskie aspekti
Tātad kādēļ būtu atbalstāma sarkano bultiņu taktika, kāpēc nevēlamas būtu „grmdējošās” bultiņas un kādu iemeslu pēc vajadzētu tikt galā ar tiem, kuri pārkāpj Mix.lv turētāju un lielu daļu autoru labticību un labo gribu? Esmu pārliecināts, ka intuitīvi (šis ceļš ir visīsākais un patiesākais) katram uz šo jautājumu ir skaidra atbilde (neviens taču pats negribētu, lai viņa rakstus kāds cits gremdētu), taču kā vienmēr starp daudziem graudiem ir pa kādai pelavai, kas izmanto šīs pieejas vājās puses (intuīciju nevar pierādīt) savu savtīgo interešu realizācijai, tāpēc nekas cits neatliek kā vērsties pie intelekta, kas viestu skaidrību šķietamajā jūklī. Ļoti labu teorētisko pamatojumu šai izjūtai mums sniedz jau minētais Karls Popers [1], kura filosofijas esence, kas tiešā veidā attiecas uz šeit iztirzāto problēmu skan šādi: „Nevienam cilvēkam nepieder monopols uz patiesību, jo mūsu izpratne par pasauli un attiecīgi realitāti ir nepilnīga, tāpēc mūsu spriedumi nevar tikt balstīti uz noliegumu.” Pārfrāzējot var sacīt, ka cilvēka dabā ir kļūdīties, turklāt neviens nav spējīgs paredzēt savas nākamās kļūdas, tāpat arī neviens nevēlas piedzīvot savu izvēļu negribētās sekas, pat tieši pretēji - katrs tās gribētu samazināt līdz minimumam. Lai to panāktu katram atsevišķi jāīsteno augstāk minēto formulu dzīvē pērkot šo brīvību komplektā ar regulāru drošības trūkumu, kas, manuprāt, ir tā vērts. Galu galā kā teicis kāds gudrs vīrs: „Tie kas drošības dēļ upurē brīvību, nav pelnījuši nedz vienu nedz arī otru.” Tiktāl par teorētiskajiem aspektiem. Ja kaut ko neesmu sajaucis (un patiesi ceru, ka tā ir), tad principiālas neatbilstības šajā jautājumā ar bloga uzturētāju (-iem) un lielāko daļu šajā blogā esošajiem man nav. Tāpēc tagad pie nākamās tēmas – formālajiem un reālajiem augstākminētā principa īstenošanas jautājumiem iekš Mix.lv.
Realitāte
Kā jau minēju, formāli jautājums ir atrisināts. Ir sarkanās bultiņas, nav citu krāsu bultiņu. Ja godprātīgi tiktu ievērots šis veidotāju uzstādījums, tad problēmu nebūtu, tomēr praksē notiek citādi. Esmu pats (un pieļauju, ka arī citi) ļoti bieži saskāries ar to, ka tomēr atrodas kāds, kurš pamanās sev nepatīkamus autorus un rakstus momentā „norakt” tādējādi sevi ieceļot Dieva vietā un lemjot „taisnīgo tiesu”. Līdz šim par to nerunāju divu iemeslu dēļ 1) esmu slinks lai uzrakstītu šādu garu un nopietnu rakstu, kur sīki un detalizētu pamatotu savu viedokli, 2) pastāvēja varbūtība, ka tomēr tās ir manas iedomas un ka tiešām rakstu zemās kvalitātes dēļ tie kaut kādu iemeslu „netīšām” pazūd tālēs zilajās. Taču pavērojot statistiku un redzot cik dienā kopā ir publicēti raksti, kļūst skaidrs, ka tā ir tiešā veidā vērsta kaitnieciska darbība ar mērķi anonīmi un gļēvi izrēķināties ar sev nevēlamu autoru. To arī ievērojuši citi rakstītāji , ne tikai es. Lūk, citāts no kāda mana vakardienas raksta komentāra:
" Chirix: interesanti gan... stāv nedēļām ilgi raksti, par kuriem neviens nebalso un visi sen aizmirsuši. Bet tiklīdz Trakulis atkal kautko iemurgo, tā kāds paniski sāk balsot par visiem pēc kārtas, lai tikai nobāztu viņa rakstus dziļumā...
01/10/2008 17:53 "
Kurš vainīgs?
Personīgi man ir diezgan skaidrs, kurš no šeit esošajiem autoriem varētu būt spējīgs uz tik gļēvu un zemisku rīcību. To nav grūti izskaitļot palasot vārdu pārmaiņas konkrētu rakstu komentāros. Riskējot kļūt muļķīgs :) - varu pat atklāt, ka esmu pat savam nelabvēlim devis vārdu – Persijs (ja kāds ir redzējis filmu „The Green Mile”, zinās par ko ir runa :)). Taču, kā smejies, tās ir tikai spekulācijas. Šajā sakarā Mix.lv uzturētājam būtu lietderīgi veikt nelielu izmeklēšanu un paskatīties ar kādu intervālu un no kādas IP adreses kāds ir balsojis par burtiski da jeb ko, lai tikai apmierinātu savus kompleksus viszemiskākajā veidā un nobīdītu kādu konkrētu rakstu tur kur „neviens neredz” :).
Kā tas notiek?
Kad ar maniem rakstiem jau šā gada sākuma notika tā kā šeit aprakstīts, sāku meklēt tam izskaidrojumu, negribējās ticēt tam, ka pretēji faktam, ka daudzi balsojuši par manu rakstu (jo statistikā punkti krājās) un tam būtu jābūt kaut kur augšpusē, tas bieži vien un visai straujā tempā :) pazuda kaut kur pašā apakšā vai pat otrā lappusē, kur atradās raksti, kas publicēti vismaz vairākas dienas pirms tam un laipni tur uzņēma manējo savā kompānijā :). Sāku eksperimentēt ar Mix.lv iespējām un drīz vien atklāju, ka pietiek vien reģistrēt 1 jaunu lietotāju, lai ar tā profila palīdzību jebkuru „nevēlamu” rakstu noraktu ciparu mēslainē. Par šiem jaunumiem arī uzreiz rakstīju: (http://trakulis.mix.lv/articles/ieteikumi-mixxlv-uzlabosanai), taču tas viss tika atstāts bez ievērības (vakar pat vēl pārbaudīju 3 x nobalsojot no sava kompja – no sava profila, no viltus profila, kurs pat neuzrādās autoru listē, un kā anonīmais viesis. Turklāt tādus profilus var izveidot bezgalīgi daudz). Tāpēc ievadrindkopā arī rakstīju, ka šai vēstulei ir arī principāls raksturs, jo man personīgi ir svarīgi noskaidrot cik šī vietne ir draudzīga un atvērta daudzveidībai, taisnīgumam un vienlīdzībai.
Ļoti interesē kas par šo visu būtu sakāms administrācijai (un protams autoriem un lasītājiem).
[1] Carl Popper, The Open Society and its Enemies, Routledge, London: 1980
(5th edition) ISBN: 0-7100-4625-1 (2 volumes).
Iemesls? Ja raksts MAN liekas tizls, pretīgs, stulbs, diskriminējošs, jēls, neinteresants - es to nevēlos skatīt sākumlapās. Atverot MIX kā lasītājam (rakstījusi esmu vienreiz un diez vai vēl rakstīšu), man ir svarīgi, lai tā saturs būtu man pieņemams. Ja nav - es to palaboju.
Un nevēršos pret kādu/iem konrētu autoru, bet gan pret viņu "daiļdarbiem".
P.S. Ja Tevi, kā saki, bieži "bīda malā", vai nav laiks padomāt par to, ko un kā Tu raksti?
labi jokus pie malas. temats ir ļoti nopietns, tāpēc pie lietas.
savanna, labi saprotu tavu motivāciju, taču ko tu saki par šādu scenāriju?
piemēram, 5 cilvēkiem raksts ir paticis, viņi godīgi katrs ielikuši pa plusiņam, bet tad mix.lv iečāpo kāds kuram vienkārši gadījusies slikta diena, un viņš vienpersoniski izlemj noslaucīt kāda darbu no zemes virsdas tikai tāpēc, ka "raksts MAN liekas tizls, pretīgs, stulbs, diskriminējošs, jēls, neinteresants." sanāk ka viens cilvēks uzkata ka ir pārāks par otru un vēl jo vairāk - arī par sabiedrību. šāda šķersgriezumā atklājas baisā realitāte, ka tādi cilvēki kā tu ir gatavi uz jebkādiem noziegumiem, ja vien to pieļauj tava reālā rīcībspēja.
Tavs ieteikums attiecībā uz laiku padomāt ko rakstu man asociējas ar tādiem kā draudiem, sak, ja nerkastīsi kā man patiks tad būšu gatava turpināt iesākto teroru. lieta tāda ka es gribot negribot nevaru izpatikt visiem -kādam kaut kas patiks citam nē, tāpēc rakstīt domājot par imagināro negatīvo rekciju no vidējā lasītāja x, ir net ikai muļķīgi, bet arī degradējoši, jo neviens nekad neuzrakstīs neko interesantu un radošu kā arī nepanāks nekādu attīstību ja pastāvīgi būs spiest atrasties šādu netaisnīgu draudu ietekmē.
Un vēl viens jautājums, ko vari uzdot pati sev: "Kāpēc šis raksts man nepatīk, ja pēc būtības nepārkāpj valsts likumdošanu un bloga noteikumus?" Ja būsi godīga pret sevi, uzzināsi daudz interesanta.
mix.lv galvenie principi ir:
brīvi izteikt viedokli
novērtēt citus viedokļus
izkārtot portāla pirmo lapu pēc savas patikas (sirdsapziņas)
Tātad cilvēkiem ir dota unikāla iespēja izmainīt rakstu secību, lai viņiem pašiem un citiem lietotājiem tiktu piedāvāta jau "uzlabota" portāla seja.
Visa balsošanas ideja ir tikai, lai pārējiem būtu iespēja lasīt pašus labākos rakstus. Gremdēšanas pogas nav, lai nenotiktu apzināta gremdēšana. Ir tikai poga, kas saka "labs darbs."
Iespējams ir nepieciešami kādi ierobežojumi, kas neļautu šīs sistēmas ļaunprātīgu lietošanu, taču šajā gadījumā ir nepieciešama konkrēta ideja. Ar tehnisko risinājumu, mēs noteikti tiksim galā, taču ir nepieciešams izdomāt rāmjus. Šādus rāmjus mēs līdz šim neesam veidojuši apzināti paļaujoties uz lietotāju godaprātu. Arī nākotnē mēs esam gatavi tikai turpināt strādāt līdzīgā garā, bez iejaukšanās portāla satura kārtošanā.
Man gribētos šo sistēmu salīdzināt ar skudru pūzni, katra skudra darbojas un veic savus pienākumus, un tiek sasniegts kopējais labums. Šajā gadījumā tas būtu domāts tā, ka katram ir iespēja reaģēt uz šādu pārkāpumu un balsot ziņas atpakaļ uz augšu.
Katrā ziņā mēs esam gatavi uzklausīt visus ieteikumus, portāla darbības uzlabošanā.
Es ieskatījos sevī un sapratu, kāpēc man vairāki raksti liekas nepiemēroti lasīšanai. Problēma ir manī - esmu pāraugusi to līmeni, kad gribas izcelties ar tizlumu, un izskatās, ka esmu pāraugusi arī posmu, kad spēju piedot šo īpašību savas paaudzes cilvēkiem.
Sākotnēji vērtēju šo blogu ar izcilību. Bija interesanti raksti, jaunākās ziņas savādākā griezumā. Interesanti un inteliģenti izklāstīti dažādi viedokļi.
Jo ilgāk esmu bloga lasītāja, jo vairāk saprotu, ka tas viss ir pagājis uz neatgriešanos.
Sākums bija portāla Sarkans.lv reklāma. Pēc šiem rakstiem kādu laiku nevēlējos te iegriezties, lai atkal nebūtu jālasa tizlas, pārkopētas lietas. Katrai web lapai ir atbilstoši raksti. Jaukt tos ir stulbi. Reklāmraksti pazuda.
Tagad sākusies reklāma smadzeņu tupisma... oj, atvainojiet, darbības uzlabošanas centra reklāma.
Pēdējā laikā no visa publicētā ir bijis vērts izlasīt tikai atsevišķu autoru darbus, kuri turpina ieturēt savu stilu un piedāvātās informācijas daudzumu.
Savu viedokli esmu paudusi. Turpmāk iegriezīšos blogā vien ar konkrēta autora uzaicinājumu, izlasīt kādu noteiktu rakstu. Žēl, ka labās lietas tik ātri sabojājas.
Veiksmi autoriem!
paldies par sapratni un nopietno pieeju problēmas izskatīšanā
mani ieteikumi būtu divi (nezinu gan cik nevainojami)
1) ļaut no vienas IP adreses dienā nobalsot tikai par 2-3 rakstiem, kas veicinātu kvalificētāku un izvērtētāku balsojumu (ņemot vērā vidējo rakstu daudzumu dienā tas nemaz nebūtu tik sāpīgi)
2) izveidot sistēmu, kas ļautu identificēt "gremdēšanas" mēģinājumu un kompensētu kopējai un individuālai brīvībai nodarītos zaudējumu
Liidz ar ko, manupraat, daudz veertiigaak ir atstaat tikai iespeeju celt, kaa arii arii algoritmu papildinaat arii ar to, cik ir reizhu izlasiits (atveerts) konreetais raksts, cik ir komentaari, un cik sen raksts jau publiceets (jo svaigaaks un vairaak lasiits un komenteets, jo labaak). Ja veel tam pievieno katra ietotraaja, kas ielogojies, karmas speeku, kas dod dazaadu veertiibu darbiibaam aktiivaakiem un augstaak noveerteetiem autoriem, salidizinaajumaa ar jaunaakiem, kas mazaak ko veikusi, tad tas jau buutu ljoti relevanti.
Piedod, protams, par to ka neizlasiiju rakstu, bet tikai peec komentaariem apmeeraam meeginu uzmineet par ko tajaa runaats.
"katram atsevišķi jāīsteno augstāk minēto formulu dzīvē pērkot šo brīvību komplektā ar regulāru drošības trūkumu, kas, manuprāt, ir tā vērts. Galu galā kā teicis kāds gudrs vīrs: „Tie kas drošības dēļ upurē brīvību, nav pelnījuši nedz vienu nedz arī otru.” tas tiešā veidā saistīts ar vērtībām un izvēli: vienā pusē ir brīvība, atvērtība un taisnīgums (kopā ar risku tikt pakļautam dažādām briesmām un bezgalīgu skaitu iespējām kļūdīties), otrā totalitārisms, terors, nebrīve (kas gan nodrošina zināmu paredzamības un drošības līmeni). ja tu izvēlies otro tad man nevūtu žēl šķrties no tavas kompānijas :), ja tomēr pirmo, tad ceru vēl uz kādu produktīvu diskusiju ;)
:D
Nebūt neesi sapratis manu domu. "Zeķe" ir nevis raksts, bet blogs. Un, ja "zeķē" parādās "netīrums", es to "mazgāju" kā protu un ar tiem līdzekļiem, kas man ir pieejami.
Džerij, ar šādiem cilvēkiem cīnīties ir bezjēdzīgi. Ja pateiksi, ka viņš neprot rakstīt, viņš atbildēs, ka Tev vienkārši skauž, cik viņš labi raksta.
Ja pateiksi, ka viņš nav tizls, atbildēs, ka nesaprot, kāpēc Tu slēp savu sajūsmu par viņu.
(Reiz man bija tāds kolēģis... dzirdot viņa viedokli man bieži sākās smieklu histērija, jo savādāk viņu nespēju uztvert)
Reizēm, "Ilzītes, Maijas un Paijas" skolā tiek apsmietas un grūstītas nevis tāpēc, ka citas meitenes viņas apskaustu un, ka visi puiši būtu kā traki, bet gan tāpēc, ka tiešām riebjas. :D
tavaa peedeejaa teikumaa ikviens kam nav slinkums var izlasiit tavas veertiibas, taapeec nakamreiz vienkarsi apdomaa ko saki
Reizēm, "Ilzītes, Maijas un Paijas" skolā tiek apsmietas un grūstītas nevis tāpēc, ka citas meitenes viņas apskaustu un, ka visi puiši būtu kā traki, bet gan tāpēc, ka ŠĪM APSMĒJĒJĀM UN GRŪSTĪTĀJĀM VIENKĀRŠI NAV SIRDS. ;)
Man tīk vārdu spēles, tādēļ šeit klikšķinos tagad... bet ne tamdēļ, ka vēlos ko pierādīt vai arī Tevi personīgi aizskart.
Katrs mēs citu darbības vērtējam pēc saviem ieskatiem un zināšanām. Jā, reizēm gadās, ka tiem, kas otru kritizē, sagādā prieku pazemot un sāpināt citus. Pārsvarā gan, izsakot kritiku (mutisku, rakstisku, balsošanas veidā), mēs norādām savu attieksmi par padarīto. Un, ja vairāki ir izteikušies, ka tas, ko es daru ir slikti vai nepilnīgi, tad es sāku domāt, kā darīt labāk un, kā nekad neatkārtot savas kļūdas...
Es nesāku tūlīt vainot savu bosu, ka viņš ir idiots, jo viņam nav patikusi manis iesniegtā atskaite uz tualetes papīra vai arī, ar parasto zīmuli parakstītie dokumenti. Es likvidēju savu haltūras darbu un to pārtaisu un, atceroties norādījumus, nepieļauju vecās kļūdas.
Blogu lasītāji ir Bosi. Ja blogu nelasa, tam nav jēgas, jo rakstīt autori var arī dienasgrāmatās.
Arī avīzes, žurnāli utt raksta to, par ko lasītājs vēlas ko uzzināt.
....
Doma ir, ka vairāki cilvēki ir Tev norādījuši, ka tas, ko esi rakstījis, nav bijis lasāms. Tu, slēpjot galvu smiltīs, un apvainojoties par izteikto kritiku, cel jezgu.
Ne visiem viss padodas.
Ja esi zaudējis vienā cirka spēlē, tad uzsāc nākamo, ar cerību, ka veiksies labāk, nevis apsūdzi visus, ka citi ir krāpušies, jo metamkauliņu nepareizā leņķī metuši.
:)
par tavu domu par nosodiijumu. redzi man jaasaka ja nosodiijums ir konstruktiivs kaa tagad (notiek savstarpeeja bagaatinaasanaas, kaut arii dazaados liimenjos)
tad man tikai prieks, jo man patiik diskuteet un tuvoties patiesiiba, iemesls ir banaals un viernkaars - es loti miiilu patiesiibu :) tacu galvenokaart kaapeec rakstu ir tas ka tomeer preteeji tavaam un dazu citu dusmu lekmeem tomeer ir cilveeki kuriem patiik mani teksti, taapeec es uzskatu ka gan man kaa autoram, gan arii vinjiem kaa lasiitaajiem jaabut pasargaatiem no nekonstrukriiviem (destruktiiviem) uzbrukuemiem. par to kaapeec vari velreiz parlasiit manu teoreetisko izklaastu siis probleemas sakaraa. nu taa kaut kaa :))