Neirolingvistiskā programmēšana pēta to, kā mēs veidojam savu pieredzi un kā to tālāk izmantojam savā prātā, ķermenī un vārdos. Sakne neuro neirolingvistiskajā programmēšanā attiecas uz prātu un veidu kā mēs domājam. Mēs izmantojam savas maņas, lai uztvertu (piedzīvotu) ārējo pasauli. Tāpat mēs izmantojam savas iekšējās maņas, lai domātu par šo uzņemto/piedzīvoto pieredzi. Saskaņā ar NLP, domāšana nozīmē mūsu piecu uztveres maņu izmantošanu iekšēji. Tas notiek tad, kad gara acīm skatām bildes, dzirdam skaņas, atmodinām sajūtas un iedomājamies smaržas un garšas. To visu iespējams atcerēties un iedomāties.

Tulkošanas pakalpojumi

NLP tostarp pēta nozīmi, kuru piešķiram baiļu impulsam. NLP nepēta mūsu domu saturu, bet gan veidu kā domājam; šajā gadījumā - veidu kā sevī radām bailes. Kā gan citādi var izskaidrot faktu, ka vieni cilvēki baidās no suņiem, augstuma vai liftiem, bet citi ne?

Piemēram, cilvēks var bīties no suņiem vien tāpēc, ka brīdī, kad viņš par tiem domā, viņa acu priekšā nonāk aina ar atņirgtu suņa rīkli. Šī aina iztēlē var uznirt arī neapzināti, taču tas par, ko cilvēks ir drošs, ka viņš zina, ka no suņiem viņam ir bail. Gara aina var būt radusies laikā, kad viņš bijis bērns un piedzīvojis nepatīkamu sastapšanos ar suni, pēc kā nekad šo notikumu vairs nekad nav aizmirsis. Izmantojot NLP, viņam nebūs jāatgriežas pie traumatiskā notikuma un to jāizdzīvo no jauna, pat ne jāatceras. Vēl vairāk - ar NLP palīdzību savā iztēlē iespējams izveidot citu suņa atveidu un līdz ar to justies daudz komfortablāk.

 Tulkošanas pakalpojumi

Šo pašu principu iespējams attiecināt uz jebkuru gadījumu, kad ir darīšana ar bailēm. Saskaņā ar NLP, mēs savas bailes iemācāmies (learn) – no pieredzes, saskarsmes ar citiem cilvēkiem un nepareizas informācijas – taču izmantojot NLP, tās ir iespējams aizmirst (unlearn). NLP postulē, ka mēs izmantojam dažādas garīgās stratēģijas, citiem vārdiem sakot, liela nozīme ir tam, kādā kārtībā mēs kārtojam savas domas. Neīstas bailes, raizes un bažas rodas no mūsu domāšanas veida, nevis no lietas, parādības vai dzīvas būtnes, par kuru mēs domājam. Šajā grāmatā ir ietvertas daudzas NLP tehnikas, kuras var izmantot, lai aizmirstu (unlearn) baiļu stratēģijas un iemācītos (learn) paņēmienus, kā neradīt sevī bailes.

Enkuri

Tāpat kā lielākā daļa citu psiholoģijas skolu, arī NLP postulē, ka pagātne ietekmē mūsu tagadnes sajūtas. Lai to paskaidrotu, NLP izmanto enkuru konceptu. Enkurs ir attēls, skaņa, sajūta, garša vai smarža, kas automātiski nodrošina saikni ar emocionālo stāvokli. Šie enkuri var atrasties ārpasaulē (reāli attēli, skaņas, smaržas vai garšas), vai arī mūsu iztēlē. Ja runā par bailēm, to enkurus veido vai nu vienreizēja traumatiska pieredze, vai arī vairāku traumatisku notikumu virkne.

 Tulkošanas pakalpojumi

Enkuri atrodas pieraduma pamatā. Tie var izraisīt labas un sliktas sajūtas. Šajā gadījumā mums ir darīšana ar enkuriem, kas izraisa bailes. Izmantojot NLP, mēs vispirms varam apzināt iespējamos enkurus un tad iemācīties uz tiem reaģēt savādāk nekā ierasts.

Valoda un fizioloģija

NLP lingvistiskā daļa ir saistīta ar valodu. Tas, kā mēs runājam par kaut ko, ietekmē to, kā mēs to izjūtam. Izmainot valodu iespējams izmainīt sajūtas, it īpaši, ja izmainām pašrunu (self-talk) attiecībā uz lietām, no kurām baidāmies.

Savukārt NLP programmēšanas daļa ir saistīta ar fizioloģiju. Mēs visi pazīstam fizisku baiļu sajūtu: spiešanu uz krūtīm, slīkšanas sajūtu. Ir daudz veidu kā šīs sajūtas ietekmēt – ne tikai kontrolēt baiļu sajūtu attiecīgajā brīdī, bet vispirmām kārtām arī aizmirst (unlearn) tāda veida domāšanu, kas raisa baiļu sajūtu.