Pastāv divi baiļu veidi – autentiskas, īstas bailes un neīstas bailes. Īstas bailes rodas tagadnes mirklī tūlītēju briesmu gadījumā. Tās mūs mudina rīkoties, lai ļautu izvairīties no briesmām. Tā ir dabiska reakcija ar nolūku mūs pasargāt. Īstas bailes ir noderīgas. Neīstas bailes rada mūsu iztēle. Parasti par kaut ko tādu, ko mēs negribētu piedzīvot nākotnē. Tām piemīt tas pats pozitīvais nolūks – radīt drošību. Tomēr tās lielākoties nav noderīgas. Dažkārt neīstas bailes vairāk līdzinās neskaidrām bažām vai vispārējām raizēm, jo mēs pilnībā neapzināmies situāciju, kuru iztēlojamies.

Ceturtais baiļu likums: Pastāv divi baiļu veidi: īstas un neīstas bailes. Īstas bailes ir dabiska reakcija uz reālām, tūlītējām briesmām. Neīstas bailes rodas no mūsu iztēles.

 

Baiļu izjūta ir vienlīdz īsta un tūlītēja neatkarīgi no tā vai bailes ir īstas vai neīstas. Nav nozīmes vai tā ir reakcija uz īstiem notikumiem vai iztēlē radītiem notikumiem. Abas izjūtas ir īstas un mūsu smadzenes tās uztver vienādi. Mēs to zinām, jo tad, kad guļām, sapņojot spējam izjust spēcīgu baiļu izjūtu, kas pilnībā rodas no mūsu iztēles.

 

Ceturtais baiļu likums: Baiļu sajūta vienmēr ir reāla – neatkarīgi no tā, kas to rada.