Neīstas bailes ir problēma. Tās mūs var paralizēt, samazināt mūsu spēju adekvāti novērtēt situāciju un ar tām nav iespējams dialogs, jo neīstas bailes ir balstītas uz iztēli, nevis saprātu.

Iztēle pārspēj saprātu. Piemēram, iedomājieties sevi iekožamies sulīgā citronā. Sajūtiet tā garšu uz mēles; iztēlojieties citrona smaržu un krāsu. Jūsu prāts saka, ka jūsu priekšā nav citrona, bet kāpēc jūs siekalojaties? Mūsu prāts pietiekami reāli atsauc mūsu atmiņā citronu, lai liktu mums siekaloties. Tādā pašā veidā tas izrīkojas, lai liktu mums sajust bailes.

Bieži vien neīstas bailes nerodas saistībā ar to, kas norisinājies pagātnē vai notiek tagadnē, tās vairāk ir saistītas ar to, kas varētu notikt, bet īstenībā vēl nav noticis, nākotnē. Neziņa uztrauc. Informācijas trūkuma dēļ tukšumu mēs aizpildām ar iedomām un tieši tās rada mūsos bailes. Mūsu iedomas ir tikpat šausminošas un biedējošas kā pati ļaunākā realitāte. Loģika šeit nepalīdz. Dažkārt tieši pretēji – ar tās palīdzību tiek konstruētas iespējamās draudu situācijas. Piemēram, ja jūs izmantojat aviolīniju, kura vēl nekad nav avarējusi, tad jūsu prāts jums čukst priekšā: „Kādreiz taču jābūt pirmajai reizei...”

 

Neīstas bailes:   

 

Nerodas tūlītēju briesmu rezultātā, parasti tās darbojas kā atbildes reakcija uz mūsu iedomām par to, kas nepatīkams varētu atgadīties nākotnē

 

Neattiecas uz pašreizējo brīdi tagadnē

 

To gadījumā briesmas nav tūlītējas

 

Tās nav derīgas un mazina mūsu spējas adekvāti novērtēt situāciju 

 

Izpaužas kā iemācīta reakcija uz konkrētu situāciju.

 

No tām mēs iemācāmies maz vai gandrīz neko

 

Tās ierobežo mūsu izpausmes

 

Tām allaž piemīt pozitīvs nolūks