Publicēts 19. maijā, 2008.
Kā kādureiz lasīju kādā gudrā, bet paviršā psiholoģijas grāmatā, emocijas rodas kā reakcija uz kādiem neparedzētiem apstākļiem. Itin viss - prieks, bēdas, skumjas, bailes, - un citi tamlīdzīgi nieki, izriet no mūsu gaidu un reālā iznākuma kopasummas. Kad plaisa starp iecerēto un reālo ir milzonīga, mēs nonākam šokā. Tieši tādas emocijas manī ir radījis "mixx.lv". Es esmu šokā.
Nav viegli rakstīt par lietām, kuras tevi skārušas personīgi un saviļņojušas līdz sirds dziļumiem. Taču ilgāk klusēt vairs nespēju. Esmu nolēmis savā pieredzē padalīties arī ar citiem <<mixx.lv>> lietotājiem. Varbūt arī viņus dziļi skar ši problēma, tikai neviens vēl nav uzdrošinājies par to runāt? Varbūt kādam jau melnrakstos stāv līdzīgs raksts, kurš vienīgi gaida vēl pēdējo faktoloģisko pierādījumu, lai tiktu celts gaismā? Varbūt autori vienīgi aiz savas dievišķās smalkjūtības to neatklāj plašākai sabiedrībai? To zināt es nevaru. Taču lai nu kā tas arī nebūtu, mans pārsteigums no tā mazāks nekļūst. Tieši pretēji. Lieta tāda, ka 
man radies iespaids, ka daļu šīs lapas apmeklētāju visādi nieki un sekss šeit interesē daudz vairāk nekā politika, zinātne un pat reliģija. Tas dziļi apvaino mani kā autoru un domāju, ka šādas jūtas pārņēmušu ikvienu godīgu blogeri, kas jebkad uzrakstījis vairāk par vienu rakstu. Esmu rakstījis par visām šīm tēmām, lai nodrošinātu daudzveidību un, jā, arī lai izklaidētu, taču nebiju gaidījis ko tādu-, ka arī šeit, šajā jaunajā un daudzsološajā vietnē vieglprāši un plikumus alkstošie būs vairākumā. Turklāt šoreiz tās nepavisam nav abstraktas un subjektīvas spekulācijas, bet droši un nepagāžami fakti. Statistika nemelo:
BEZMAKSAS SMS
Kā redzams no pārpublicētā avota, nekas nav cilvēkus vairāk aizrāvis par vēlmi paskatīties uz pusplikām meičām. Nekas nav varējis sacensties ar šāda tipa informāciju. Pat tādas svarīgas tēmas, kā kaimiņu nebūšanas Lietuvā un pašu politiskā krīze, nemaz jau nerunājot par mūsdienu reliģijas jautājumiem, nav spējušās konkurēt ar "baumām skolā". Vēl vairāk satricina tas, ka statistikas sadaļā sašķirojot rakstus pēc vērtējuma, "baumas" pēc vērtējuma atrodas godpilnajā pēdējā vietā. Domāju, ka jūs jau labi saprotat, ka nevēlos mest akmeni pašu autoru dārziņā un ierobežot vai norādīt par ko un kā viņiem rakstīt. Tieši pretēji - es domāju, ka ir laiks cenzēt lasītājus, - tā ir mūslaiku iespēja, kuru mums dāvājis informācijas tehnoloģiju laikmets. Gribu "mixx.lv" veidotājiem pirmoreiz vēsturē piedāvāt izmantot jaunu izglītojošu rīku, kas apvaldītu lasītāju un sniegtu tam kādu paraugstundu mērenībā. Šādus limitus varētu ieviest rakstiem, kuru svarīguma līmeni būtu noteikuši paši autori. Vissvarīgākie raksti varētu tikt lasīti bezgalīgi daudz reižu, bet pārlieku kairinošie ar autora noteikto limitu - 1 reize dienā, mēnesī gadā utt. Ar šādu pieeju tiktu nošauti uzreiz divi zaķi - netiktu pazemota autoru cieņa un lasītāji, kļūtu mērenāki, izglītotāki un es pat domāju - apzinīgāki kā valsts pilsoņi, nemaz jau nerunājot par morālajām kvalitātēm, kuras iegūs ik ģimene, kurā būs mūsu jaunais izglītotais un patīkamais lasītājs.
;)
Lasītāju interese par maniem rakstiem nekad nav aizskārusi manu pašcieņu. Taisni otrādi. Un ja kāds autors uztraucas par savu tekstu ietekmi uz lasītāju morālajām vērtībām, lai raksta pamācošus stāstiņus Mao Dzeduna stilā.
Man savukārt būtu šādi ierosinājumi:
1) aizliegt rakstu autoram balsot par saviem rakstiem. Vismaz kamēr viņš ir ielogojies, viņš var balsot par citu rakstiem. Atzīšos, ka reizēm nespēju noturēties pretim, pats nenobalsojot par kādu savu garadarbu, bet šāds ierobežojums man palīdzētu.
2) blakus sarkanajai bultinai, kas paceļ labu rakstu uz augšu, arī kādu, piemēram, zilu, kas ļautu vērtētājam netīkamu rakstu pagremdēt uz leju.
Un vēl jautājums - tie klikšķi pie rakstu skatījumu statistikas ir unikālie IP? Jeb vienkārši tiek pieskaitīti visi klikšķi, neskatoties uz IP?
Rakstus par politiku NELASU biežāk kā 1 x mēnesī. Un tas ir kopā ņemot pa visu internetu, avīzēm utt. Neinteresē un liekas tik pat falša tā lieta kā reliģija.
Zinātnes rakstus LASU bieži, īpaši, ja tas ir par jauniem izgudrojumiem. Tas, kāpēc un kad tapuši vecie, mani neinteresē.
Sekss, mīlestība, bērni, jaunieši, interjers u.c. sīkumi - aktuāla tēma, viegla laika nosišana lasot, informācijas daudzums, jautrība - tāpēc lasu.
Lasu arī dažādus interesantus faktus par pazīstamām personām - dziedātāji, aktieri, par viņu bērnību un visu to, kas viņus pielīdzina normāliem cilvēkiem, nevis paceļ iedomātos augstumos ;)
Līdzīgi man dara daudzi, bet ne lielākā daļa. Katram savs.
2) Par nepastarpinātām attiecībām - piekrītu. Un tas, ka tādas izveidojušās, ir ļoti labi. Un kopā ar tevis minētajiem redaktoriem un kritiķiem, aiz borta paliek arī izdevēji un tie fašisti, kas sevi sauc par autortiesību sargiem. Tādēļ nav neviena, kas rūpētos par raksta piederību.
Vispār - sarežģīta tēma. Te bez pāris aliem skaidrībā netiksim.
nez kāda atsaucība ir "Bizesa redakcijas komentāram"?
un es zinu kāpēc.