Publicēts 19. maijā, 2008.
Varu saderēt uz rubli, ka lielākā daļa cilvēku reiz ir sapņojuši par ideālu dzīvi - bezmaksas pārtiku un mājvietu, par kuru nepienāk rēķini. Tāda dzīve ir iespējama. Tagad. Šodien. Mūsdienu pasaulē. Turklāt pasaules stilīgākajā pilsētā Londonā.
Preofesionāli Tulkošanas pakalpojumi.
Ja tev nav pārāk daudz nepamatotu prasību pret dzīvi un esi gatavs pieciest nemitīgas pārvākšanās grūtības, tad raksti atlūgumu, pērc lētu aviobiļeti uz Londonu un sāc kravāt mantas. Vienīgais kas tev ir nepieciešams tajā galā- kāds pazīstamais, kurš tevi nedaudz iepazīstinās ar vietējo situāciju un izrādīs to, kas kārtīgam skvoterim būtu jāzina vispirms - skipiem, kur var dabūt pārtiku par baltiu velti un transporta sistēmu, kas tev pēc dažām dienām pa megapoli ļaus pārvietoties neticamā ātrumā. Tulkošanas pakalpojumi.
Bet tagad par visu pēc kārtas. Pēc definīcijas par skvotu tiek dēvēta māja, kurā ilgu laiku nedzīvo tās īpašnieki. Savukārt skvoteri ir ļaudis, kuriem trūkst jumta virs galvas un kuri veikli ievācoties un nesaceļot lieku troksni sāk apsaimniekot māju. Tai tiek pievilkta elektrība (skvoti dalās godīgajos un negodīgajos; godīgajos par elektrību pat maksā) un tā tiek apsildīta. Tīrība gan tādā vietā parasti nav pirmajā vietā. Skvoteri pēc būtības ir internacionāla varza, kuru arī iespējams dalīt divās lielās grupās - piedzīvojumu meklētājos un narkomānos. Starp šīm divām grupām nav īpašas atšķirības, to nosdaka tikai laika kontrole un līdzgaitnieku subjektīvais vērtējums. Vecums parasti svārstās no 18-35. Cik dzirdēts tad tieši Londona ir skvoteru pulcēšanās centrs (piemēram, draugi, kas pagājušoruden atgriezās no Barselonas un Madrides sacīja, ka tur situācija ir daudz noziedzīgāka un nemīlīgāka). Taču, šķiet, ka kopējo kontekstu nosaka nevis klimatiskie apostākļi, kā biju aplam iedomājies iepriekš, bet gan likumdošanas sistēma. Arī Latvijā tā nav draudzīga, tāpēc, laikam, arī neko nav nācies dzirdēt pat no trakulīgā mākslinieka O., kurš tikko kā bija atgriezies no Parīzes iedvesmas pilns veidot skvotu arī Rīgā. Nezinu gan kā viņa iestādījums izskatītos, jo kā akcentu saviem stāstiem par savu pieredzēto viņš ar lielu iedvesmu mums lika priekšā stāstu par panku mūzikas skatuvi, kura atradusies tieši zem otrajā stāvā esošās atejas ar izvadcauruli tieši virs koncertētāju galvām... Tieši tā, jūs būsit uztvēruši pareizi - skvoti mēdz būt ļoti dažādi. Tā saucamajos kārtīgajos skvotos bez pašvaldības iejaukšanās cilvēki pat nodzīvo netraucēti vairākus mēnešus pēc kārtas, tur tiek ievērota zināma kārtība un neprāšus un kaušļus pat lūdz aiz sevis aizvērt durvis. Kā kārtīgā mājā. tādās vietās parasti dzīvo cilvēki, kuri jau noguruši no pastāvīgā grieziena, atraduši darbu un sākuši somāt par pastāvīgas dzīvesvietas īri. tādi skvoteri pēdējā stadijā arī vairs nemaz neapciemo skipus - atkritumu konteinerus, kuri novietoti lielveikalu aizmuguru ārpusē. Pēc savas pieredzes varu sacīt, ka tur var atrast visu - pienu, sulas, picas, konservus, saldās kūkas, citi pat stāsta ka esot pat uziets kāds grādīgāks malks. Vienīgā nelaime tāda, ka šī pārtika ir aplieta ar speciālu zilu krāsu, kas krāso drēbes un rokas. taču tas ir tā vērts. `Vienā reizē mājās iespējams pa trijiem aiznest pārtiku 100 mārciņu vērībā un ēst, protams kādu nedēļu. Garāmgājēju reakcija arī ir saprotoša. Kad garām gāja kāda ģimenīte un sīcis prasīja tēvam ko tie cilvēki (mēs) tur tumsā darot, viņš dēļiņam mierīgi atbildēja: "They just looking for free food." Pārējais laiks ir tikai un vienīgai paša skvotera ziņā, ir iespējams dienām ilgi neko nedarīt un jukt prātā, var iet uz muzejiem galerijām bibliotēkā, rakstīt savu grāmatu vai taisī bildes. var arī meklēt kādu skolu kur sākt mācīties. viss ir iespējams :)
Bezmaksas SMS
Aiziet, chomi, pietiek sedet uz pakaljas. :)