Ilgi nevarēju izvēlēties uz ko šajā interesantajā stāstā likt akcentu: uz fotogrāfijas vēsturi, uz fotogrāfa pašcieņu vai varbūt uz kaut ko tik vispārīgu kā paradoksu, bet tomēr izvēlējos likt tās likmes uz to otro, jo pēc pārdomām secināju, ka lasītājam daudz leilāka iespēja sevi asociēt ar radošajām šaubām un mokām, nekā ar kaut kādu mistisku fotogrāfijas vēsturi vai pavisam marginālo paradoksu, kas nu tiešām lielāko daļu lasītāju varētu krietni nogarlaikot, kaut arī no tā visa stāstā arī būs pa šķipsniņai kripatiņas.
Lasīt visu rakstu...